Jēzus Kristus augšāmcelšanās
Vēsture. Lieldienas ir galvenie kristiešu baznīcas gada svētki, kas svin Jēzus Kristus augšāmcelšanos trešajā dienā pēc krustā sišanas. Precīza šo reliģisko svētku izcelsme nav zināma, taču daži apgalvo, ka vārds Lieldienas ir cēlies no Eostre, teitoņu pavasara un auglības dievietes.
Kādu notikumu iezīmē Lieldienas?
Lieldienas ir vieni no galvenajiem kristietības svētkiem jeb svētkiem. Tas iezīmē Jēzus augšāmcelšanos trīs dienas pēc viņa nāves ar krustā sišanu. Daudzām kristiešu baznīcām Lieldienas ir priecīga gavēņa un grēku nožēlas laika beigas.
Vai Vasarsvētki ir Lieldienu pēdējā diena?
Tā kā pašām Lieldienām nav noteikta datuma, tas padara Vasarsvētkus par kustīgiem svētkiem. Ja Austrumu kristietība savās liturģijās Vasarsvētkus uzskata par Lieldienu pēdējo dienu, tad romiešu liturģijā tie parasti ir atsevišķi svētki. Piecdesmit dienas no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētku svētdienai var saukt arī par Lieldienām.
Kā sauc svētdienas pēc Lieldienām?
Savukārt septītā svētdiena pēc Lieldienām ir “Pentecost” jeb “Pentecost” jeb angļu valodā “Whitsunday” – pēc Lieldienām visa gada svarīgākie svētki. Nākamā svētdiena ir Vasarsvētku oktāva (vairāk par oktāvām zemāk), un to sauc par Trīsvienības svētdienu jeb "Vissvētākās Trīsvienības svētkiem".
Kāds ir laika posms pēc Lieldienām?
50 dienas
Lieldienu laiks ir 50 dienu periods, kas ilgst no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētku svētdienai. Tos svin kā vienus priecīgus svētkus, ko sauc par "lielo Kunga dienu".
Kāpēc Lieldienās slēpjam olas?
Kāpēc Lieldienās slēpjam olas? Daudzās pirmskristietības sabiedrībās olas saistīja ar pavasari un jaunu dzīvi. Agrīnie kristieši pielāgoja šos uzskatus, padarot olu par augšāmcelšanās simbolu un tukšo čaumalu par Jēzus kapa metaforu. Vīrieši slēpa olas, lai sievietes un bērni varētu atrast.